– Nomierinieties! Vispirms mums ir jārunā. Sēdi!

– Runāt? Par ko runāt?– viņa man saka.

Es redzu, kā viņa saspringst. Domāju, ka viņa neko nezina. Viņi viņai neko neteica, tāpēc viņa netraucēja daudz....

– Rita, tev tagad jāatceras viena lieta, kas tev ir ļoti svarīga! Tava dzīve pieder man!– Es runāju pilnīgi nopietni, kā es to domāju.

– Ko? Es biju pārsteigts.– Es esmu dzīvs cilvēks! Kāpēc jūs visi pieņemat lēmumus manā vietā? Es neesmu jūsu īpašums!

– Lūk, kur tu kļūdies! Tu esi mans īpašums, Rita!" es viņai teicu.

Šobrīd viņa neko nevar izlemt. Tas ir vienīgais veids, kā glābt viņas nevainīgo dzīvību, ar kuru tirgojas viņas tēvs.

– Ko tu ar mani izdarīsi?

– Tas būs atkarīgs no tevis!– Es viņai atbildu.– Tu droši vien jau esi dzirdējis no tiem nolaupītājiem, ka tevi pārdeva tavs tēvs..... Jums noteikti ir šaubas, tas nav pārsteidzoši. Jums ne viss tika pateikts! Jūs pārdeva nevis laulībām, bet gan intīmu pakalpojumu sniegšanai Iljasa, kurš bija paredzēts par jūsu kungu, bordelim. Par naudu tava ģimene pameta tevi par labu Ilyas perversajām idejām…

Es izliku visas kārtis uz galda, lai viņa sāktu saprast situāciju. Es pat izņēmu pierādījumu mapi un uzmetu viņai priekšā, lai viņa redzētu, ka tas, ko es saku, ir taisnība. Man vajag, lai viņa man uzticētos.

– Kāpēc tu man to saki?

Domāju, ka viņa ir ieinteresēta. Tas ir labs sākums. Turpināsim iesākto. Šobrīd galvenais mērķis ir saglabāt viņas mieru.

– Es neredzu jēgu slēpt no jums patiesību. Citiem vārdiem sakot, es nevēlos, lai starp mums rastos pārpratumi.

– Pat ja tā notiktu, kāpēc man šķiet, ka tu man ne visu esi pateicis?

Viņa nav tik stulba, kā šķiet. Tas ir interesanti. Mani neinteresē muļķīgas meitenes, un man arī ir apnicis tās mainīt. Es gribēju atrast kādu pastāvīgu, un bingo! Es viņu atradu, bet visam ir savas nianses.

– Jūs uzdodat daudz jautājumu! Tavs ķermenis un tu pieder man un tikai man. Es neko nevaru darīt.

Es eju pie Ritas un lēnām pārlaižu roku viņai pāri sejai. Šis tīrais un nevainīgais skatiens, šis trauslais ķermenis, ko līdz šim nav skāris neviens vīrietis, mani uzbudina. Es patiešām ceru, ka neviens viņai nav pieskāries. Domājot par to, man paaugstinās spiediens biksēs. Es nespēju sevi savaldīt.

– Būtu žēl, ja šī jaukā un nevainīgā seja ciestu! Viss, kas tev jādara, ir bez ierunām jāpakļaujas manām prasībām!

– Kas notiks, ja es atteikšos?– viņš jautā, nenovirzīdams no manis acis.

– Tas ir ļoti vienkārši! Man tevi nāksies aizsūtīt pie cilvēka, kuram tevi pārdeva! Tu taču negribi, lai visi tevi drāž, vai ne? Vai ne? Turklāt jums nav izvēles un nav, kur iet! Būtu labāk, ja tu pierastu pie visa tā un sāktu paklausīt. Rīt tevi pieņems ārsts, man jāpārliecinās, ka tu esi vesels! Jo es skatos uz tevi, un sārtums no tavas sejas nepazūd......

Es atbildu pavisam nopietni, lai tu vairs neuzdotu muļķīgus jautājumus. Patiesībā es negrasos nodot viņu Iljasa rokās. Šobrīd viņa ir tikai jānostiprina un jāapskata ārstam. Meitene ir tieva, un tas ir manāms, un kaut kas ar to ir jādara, kamēr nav par vēlu......

Man patīk sārtums uz viņas gaišās ādas. Rita izskatās sirsnīga un atšķirīga no daudziem cilvēkiem, un tas mani interesē.

– Marats, nāc pie manis!– Es teicu, zvanot uz viņa numuru.

Viņš ienāca tikai pēc dažām minūtēm. Es devu viņam norādījumus par Ritu. Viņam tikai jāpanāk, lai tas izskatās dabiski.

– Sergej, tu zvanīji?– jautāja Marats.

– Aizvediet mūsu viesi uz viņas istabu. Pavēlē viņu pabarot. Sakārto viņu un pasaki Janai, ka viņai būs darbs.

– Sapratu! Viss būs izdarīts!– sacīja Marats, skatoties uz Ritu.– Seko man!