Taču nosacītu refleksu var attīstīt arī, pamatojoties uz iepriekš attīstītu nosacītu refleksu. Šādā gadījumā to sauc par otrās kārtas nosacīto refleksu. Pēc tam, kad ir attīstīts nosacījuma reflekss piezemēties pēc komandas, dresētājs uz tā pamata var attīstīt nosacījuma refleksu piezemēties pēc žesta, pēc rokas žesta dodot komandu "Sēdēt" un mudinot suni piezemēties. Nosacītais piezemēšanās reflekss ar žestu būs II rīkojuma nosacītais reflekss.

II kārtas nosacījuma reflekss var būt pamats šādu nosacījuma refleksu attīstībai. Šādā gadījumā turpmāk attīstīto nosacīto refleksu sauc par augstākas kārtas nosacīto refleksu.

Attīstības pakāpe

Nosacījuma refleksus iedala arī pēc to attīstības pakāpes. Pēc 1-2 treniņiem par piezemēšanos pēc komandas mēs attīstām sākotnējo nosacīto refleksu. Tas vēl nav stabils, neizpaužas uz katru komandu un prasa turpmāku nostiprināšanu. Ja iedarbojas uz traucējošiem stimuliem, sākotnējais nosacītais reflekss neizpaužas. Pastāvīgi praktizējot šo nosacīto refleksu, mēs to attīstām līdz noturīgam nosacītajam refleksam, kas garantēti izpaudīsies standarta situācijas apstākļos. Taču mēs nevaram cerēt, ka suns darbosies bez kļūdām jebkuros apstākļos. Šim nolūkam nosacītais reflekss ir jāattīsta par prasmi. Šī prasme izpaužas visos apstākļos, pastāvot daudziem spēcīgiem traucējošiem stimuliem.

Suņa uzvedību nosaka nosacītie un beznosacījumu refleksi. Beznosacījumu refleksi ir pamatā, tā uzvedības daļa, kas sunim ir raksturīga pēc dabas. Nosacītie refleksi ir attīstītā uzvedības daļa, ko mēs varam veidot, radot noteiktus apstākļus un piemērojot nepieciešamos stimulus.

Jebkuras apmācības pamatā ir vienkāršu prasmju attīstīšana, no kuru kompleksa sastāv uzvedība. Vienkāršs nosacīts reflekss, kā mēs jau zinām (raksts "Refleksi"), ir prasmju veidošanās pirmais posms. Un ir ļoti svarīgi zināt, kādos apstākļos veidojas nosacītie refleksi, attīstot to vai citu uzvedību. Ievērojot šos nosacījumus, jūs varēsiet viegli un ātri attīstīt vēlamo uzvedību savam mājdzīvniekam, un jūs varēsiet saglabāt attīstītās prasmes arī pēc treniņu kursa beigām. Neievērojot vismaz vienu no šodien aplūkotajiem noteikumiem, nosacījuma refleksa attīstīšanu ne tikai apgrūtina, bet padara to neiespējamu.

No otras puses, mēs bieži vien neapzināti radām apstākļus, kuros suns attīsta uzvedību, kas mums ir nevēlama. Lai novērstu šādas izpausmes, kā arī koriģētu uzvedību, ir skaidri jāsaprot, kādi apstākļi ir izraisījuši nevēlamo nosacīto refleksu veidošanos un kādi apstākļi ir jārada, lai šāda uzvedība izzustu.

Klasiskajā padomju apmācības teorijā pastāvēja ideja par septiņiem nosacīto refleksu veidošanās nosacījumiem. Tagad šo teoriju var kritizēt, var pilnībā noraidīt, taču gan iesācējiem suņu audzētājiem, gan speciālistiem – kinologiem ar pieredzi, ir noderīgi zināt par šiem septiņiem nosacījumiem.

Divi stimuli .

Tātad, lai veidotos nosacījuma reflekss, ir nepieciešams:

Nepieciešama divu stimulu klātbūtne: vienaldzīga (nākotnē nosacīta) un beznosacījumu, kas izraisa atbilstošu suņa rīcību.

Ar beznosacījumu stimulu viss ir vairāk vai mazāk skaidrs. Ja vēlaties, lai suns sēž, ir jābūt stimulam, kas izraisa šo reakciju. Piemēram, grūdiens uz krupja. Vai našķis, ko tur virs suņa galvas. Vai pavadas vilkšana. Galvenais ir tas, ka stimuls izraisīja vēlamo reakciju – suņa piezemēšanos. Un šai reakcijai (refleksam) jābūt iedzimtai (jautājuma izskatīšanas vienkāršības labad iedomāsimies, ka ir izveidojies pirmās kārtas nosacījuma reflekss – skat. rakstu "stimuli").