Tādējādi uzvedības reakcijas ir daudzu suņa darbību cēlonis, taču reālā vidē tās var kontrolēt.

Mēs esam minējuši negatīvu piemēru par suņa nevēlamu uzvedību. Taču mēģinājumi attīstīt vēlamo uzvedību, ja nav nepieciešamās reakcijas, beigsies neveiksmīgi. Piemēram, ir bezjēdzīgi izveidot meklēšanas suni no kandidāta, kuram trūkst ožas un meklēšanas reakcijas. No suņa ar pasīvu aizsardzības reakciju (bailīgs suns) nevar izveidot sargsuni.

Instinkti

Instinkti – iedzimta motivācija, kas nosaka ilgtermiņa uzvedību, kuras mērķis ir apmierināt noteiktas vajadzības.

Instinktu piemēri: seksuālais instinkts; pašsaglabāšanās instinkts; medību instinkts (bieži pārveidots par plēsoņa instinktu) utt.

Dzīvnieks ne vienmēr rīkojas tā, kā to diktē instinkts. Noteiktu stimulu ietekmē suns var izrādīt uzvedību, kas nekādā veidā nav saistīta ar konkrēta instinkta realizāciju. Tomēr kopumā dzīvnieks centīsies to realizēt. Piemēram, ja treniņu zonas tuvumā parādīsies suņu mātīte, suņu tēviņa uzvedību noteiks seksuālais instinkts. Kontrolējot suņa tēviņu, izmantojot noteiktus stimulus, jūs varēsiet piespiest suņa tēviņu strādāt. Taču, ja jūsu kontrole pavājināsies, tēviņš atkal centīsies realizēt seksuālo motivāciju. Tādējādi beznosacījumu refleksi ir galvenais motivējošais spēks, kas nosaka dzīvnieka uzvedību. Jo zemāks ir beznosacījumu refleksu organizācijas līmenis, jo mazāk tie ir kontrolējami.

Atlase apmācībā

Beznosacījumu refleksi ir suņa uzvedības pamatā. Tāpēc ļoti svarīga ir rūpīga dzīvnieka izvēle apmācībā, spēju noteikšana tam vai citam dienestam (darbam).

Tiek uzskatīts, ka suņa efektīvas izmantošanas panākumus nosaka trīs faktori:

apmācāmā suņa izvēle;

apmācība;

kompetenta suņa izmantošana.

Pirmā punkta nozīme tiek lēsta 40 %, otrā un trešā – 30 % katra.

Nosacītais reflekss ir organisma reakcija uz kādu dzīves vai apmācības procesā izveidojušos stimulu. Nosacījuma refleksus pēc to veidošanās veida var iedalīt dabiskos un mākslīgos.

Dabiskie nosacītie refleksi

Dabiskie nosacītie refleksi ir tie refleksi, kas veidojas dabiski, bez cilvēka iejaukšanās.

Suns, ziemas sākumā uzkāpjot uz plāna ledus, jūt, kā tas plaisā un lūst zem viņa kājām. Gadās, ka dzīvnieks nokrīt cauri un saslapina ķepas. Pietiek ar vienu šādu gadījumu, lai suns sāktu izvairīties no peļķēm un dīķiem, ko klāj ledus. Šādu uzvedību nosaka dabisks nosacīts reflekss.

Mākslīgi nosacīti refleksi

Mākslīgi nosacīti refleksi ir refleksi, kas cilvēkam attīstījušies noteiktu apstākļu radīšanas rezultātā.

Piemēram, radot atbilstošus apstākļus un piemērojot noteiktus stimulus, dresētājs attīsta nosacītu refleksu piezemēt suni uz komandu "Sēdēt". Nosacītais reflekss šajā gadījumā būs mākslīgs.

Suņa audzināšanas un apmācības procesā var attīstīties nosacīti refleksi, kas mums ir nevēlami. Piemēram, apmācot suni pārvarēt šķēršļus, bieži gadās, ka suns pirmajos mēģinājumos neveiksmīgi lec pāri šķēršlim, trāpa ar ķepām vai citām ķermeņa daļām. Šādos gadījumos var veidoties nosacījuma reflekss izvairīties no šķēršļa (nosacījuma reflekss var arī neveidoties. Par nosacītā refleksa veidošanās mehānismu un nosacījumiem mēs runāsim nākamajā nodarbībā).

Nosacīto refleksu hierarhija

Nosacītais reflekss obligāti veidojas, pamatojoties uz beznosacījuma refleksu, uzvedības reakciju vai refleksa aktu. Šādu nosacītu refleksu sauc par pirmās kārtas nosacītu refleksu. Iepriekš minētajā piemērā nosacītais reflekss par izvairīšanos no barjeras ir attīstījies, pamatojoties uz pasīvu aizsardzības reakciju. (Tā ir fiziska izvairīšanās no sāpīgiem stimuliem).