«Ahh…» teica Pavlina.

«Jā, jā,» Semjons apstiprināja. – Šis ir mūsu Kirils. Gaida viesmīli.

Tas pats pāris attālinājās pa ielu. Desmit soļu attālumā viņai sekoja vīrietis. Tas, protams, bija Jans Kičaks. Nedaudz pagaidījuši, Semjons un Pavļina sekoja tajā pašā virzienā. Tajā pašā laikā Semjons apskāva Pavlinu ap vidukli.

– Ko, vai tas arī ir vajadzīgs? – Pavlina aizdomīgi jautāja.

– Kas tieši? – Semjons jautāja, lai gan lieliski saprata, kas tika teikts.

– Nu, apskauj…

– Ak, šis! Protams, ka vajadzētu. Bez neveiksmēm. Spriediet paši: kurš mūs turēs aizdomās, ja mēs staigāsim apskāvienos? Viņi domās, ka esam parasts pāris. Padomju virsnieks un…