– Vai ar jums viss kārtībā?– Marats pieskrēja pie manis.

– Vai jūs nevarat pateikt?

Atliek tikai sakopt šo vietu. Pārāk daudz uzmanības pievērsīsim šai tuksnesim, ja atstāsim to tādu, kāda tā ir.......

– Ko mēs darām tālāk?– jautāja Marats.

– Visu šeit sadedzināt!– Atbildu puišiem, ar sānu skatienu norādot uz Borisa mašīnu.– Marats, tu šodien sazinies ar notāru un nokārtosi uzņēmuma nodošanas aktu. Jūs nevarat kavēties. Vienojieties, lai to veiktu ar atpakaļejošu datumu.

Es sēžu mašīnā un skatos, kā uguns aprij līķus un pamestas automašīnas. Nav jēgas šeit ilgāk uzturēties.

Es dodos uz biroju, lai paņemtu dokumentus par iepriekšējiem darījumiem. Man ar tiem būs jāstrādā mājās. Bet ne šodien.....

Sergejs

Braucot mājās, es nespēju izdzīt no galvas šo meiteni. Es viņai apsolīju, ka došu viņai tiesības izvēlēties, un es turēšu savu solījumu. Tā ir viņas dzīve, un viņa var izvēlēties vīrieti, ar kuru paliks kopā.

Es aizpogāju krekla augšējo pogu un aizgāju augšup uz Ritas guļamistabu. Atveru durvis un redzu, ka viņa sēž krēslā un lasa grāmatu. Skatoties uz mani, viņa pasmaida un pieceļas kājās.

Es nesaprotu? Kādas ir tās prieka un laimes notis viņas acīs.....

Meitene pieiet pie manis un apskauj mani pie krūtīm, nekā vēl vairāk rada nenoteiktību....

– Es priecājos, ka tu atnāci!

Es atkāpjos no viņas, lai sāktu sarunu par viņas turpmāko dzīvi, bet nekas neiznāk..... Rita atkal tuvojas man un pieskaras ar lūpām man, tad atkāpjas.....

– Tu teici, ka man ir izvēle, tāpēc es šodien daudz par to domāju.... Un es to izdarīju. Ja pasargāsi mani no visa, es palikšu ar tevi....– viņa man saka.

Es skatos viņas zilajās acīs un vienkārši noslīku tajās. Es vēl neko neesmu teicis, bet viņa jau ir izlēmusi..... Es esmu gatavs viņu aizstāvēt, bet jautājums par mīlestību nav apspriežams.... Kamēr es to pilnībā izdomāju....

– Vai esat pārliecināts, ka domājat to, ko sakāt? Nav atpakaļceļa atpakaļ.....– Es viņai saku.

Tā vietā, lai atbildētu, Rita novelk kleitu un tuvojas man. Es atzīstu, ka esmu šokēts par viņas apņēmību.... Vērojot, cik apņēmīga viņa ir, tuvojoties man un vēlreiz glaimojot manam ķermenim. Es skatos viņai acīs.... Es nedomāju, ka viņa kaut ko ir pieņēmusi.... Vai jūsu hormoni darbojas?

– Rita?– Es viņai saku.

– Nenovērs mani projām....– čukst ar degunu pie manām krūtīm.

– Vai tu saproti, ko tu dari?

Es cenšos būt nopietns, bet tu nevari būt nopietns, ja meitene ir uz tevis.

– Saproti, un es zinu, ko es gribu....– man saka.

Fuck you.... Es paņemu viņu rokās un aiznesu uz gultu. Caur mežģīnēm rūpīgi aplūkoju katru viņas ķermeņa milimetru un izliekumu. Viņas stīvums un kautrīgums mani uzbudina vēl vairāk..... Es iekrītu viņas lūpās ar kaislīgu skūpstu. Es uzvelku roku viņai uz vidukļa, no kā viņa sakustas un noķer skābekli..... Ar lūpām pieskaras viņas maigajam kaklam un apsedzu ar tām viņas atslēgas kaulus. Es ieelpoju viņas maigo smaržu, kas izstaro strāvu pa manu ķermeni. Vēl mazliet, un visi bokseri kļūs slapji no uztraukuma. Meitene ir kā uz viļņa, viņa gandrīz sten.....Silīgi, un es vēl pat neko neesmu darījis.....

Es attaisu viņai krūšturi, atsedzot krūtis. Es satveru tās, saspiežot savās spēcīgajās plaukstās. Diezgan cieši.... Viņas sprauslas balstās uz manām plaukstām. Tas joprojām ir agri.... Viņa vēl nav gatava, bet, velns, mans loceklis tik ļoti vēlas iekļūt šajā karstajā mazais....

Maigi zondējot un velkot viņas sprauslas, no viņas lūpām atskan klusas skaņas. Skūpstīja viņas kaklu.

Velns, mani tik ļoti uzbudina viņas stenēšana.

Es lēnām novilku viņas mežģīņu biksītes, aplūkojot viņas kailo ķermeni. Es pieskāros viņas gludajām krokām un maigi bīdīju pirkstu lejup. Es jūtu mitrumu uz rokas un ar vienu pirkstu maigi ieeju viņā. No baudas viņa atkal nopūšas. Vēl mazliet, un es sākšu stenēt kopā ar viņu..... Lēnām kustinu pirkstu viņas iekšienē, saspiežot viņas krūtis. Velns, es vairs nevaru gaidīt. Mans dzimumloceklis ir pacēlies un balstās uz manas šļūces. Ja es kaut ko nedarīšu, tas pats izspruks no spriedzes..... Es neļaušu viņai tik viegli izšķīst.