Kopš neveiksmīgās konferences ir pagājuši vairāki mēneši, un Aleksa dzīve ir apgriezusies kājām gaisā. Viņš zaudēja savu iecienīto darbu, pārstāja interesēties par zinātni un pilnībā iegrima politikā. Un pēc pēdējiem draudiem viņa morāle pilnībā pasliktinājās. Uz galda bija sakrautas viskija pudeles, dzīvoklis nebija tīrīts, uz rakstāmmašīnas stāvēja kaudze ar neizmazgātu veļu, izsalkušais kaķis skumjām acīm skatījās uz savu saimnieku un ik pa laikam žēli ņaudēja. Trīs nedēļas pagāja ar devīzi “Apakšā”. Retajās stundās, kad alkohols no organisma bija daļēji iztvaikojis, Alekss devās uz veikalu, lai ar pēdējo naudu nopirktu pārtiku sev un Kešai. Tad viņš ar kaķi sēdēja kopā pie galda un debatēja par zinātniskām tēmām, pareizāk sakot, Alekss mēģināja kaķi par kaut ko pārliecināt, un viņš uzmanīgi klausījās, ēda un ik pa laikam ņaudēja. Tas viss turpinājās līdz brīdim, kad alkohola koncentrācija kļuva ļoti augsta un Alekss atkal ienira sapņu pasaulē.