Lera deva priekšroku pieguļošai kleitai, jo agrīnā grūtniecība to ļāva, un viņas figūra joprojām bija nevainojama. Mežģīnes izcēla visus izdevīgos aspektus un labi saskanēja ar tumšajiem matiem, kas sakrājušies pakausī nevērīgā mezglā.

"Tas ir tik labi, ka vēl nav vēdera, visas kleitas ir laikā," vecmāmiņa, kā vienmēr, bija skarba un pārāk atklāta. Es gribēju kaut kā pieklusināt neveiklību, kas radās pēc viņas vārdiem, bet, laimējās, nekas nenāca prātā.

– Dārgais, tu esi vienkārši skaista! – iesaucās tante Ļena, kura atklāti apbrīnoja savu meitu, neskatoties uz mūsu diktatores vecmāmiņas kodīgajiem izteikumiem.

– Tas ir viss, ko jūs vēlaties, es noteikti esmu nākamais! Citādi Leriks ir gandrīz klāt, un pat Sofija ir paziņojusi, ka viņai ir līgavainis, bet es joprojām nevaru! Ja vajadzēs, es izspiedīšu Mišas piedāvājumu,” Daška to automātiski teica, novēloti uzmetot skatienu man uz sāniem.

Sasodīts viņu paņemtu!

Tādos brīžos es vienkārši ienīdu savu labāko draudzeni, jo šī nebija pirmā reize, kad viņas garā mēle ar mani izspēlē nežēlīgu joku.

Te nu mēs atkal esam. Ir pāragri runāt par Sergeju, mēs ilgi neesam bijuši kopā.

Mēģināju iekšēji satverties un pacēlu skatienu uz vecmāmiņu, kura, tāpat kā mana tante un Lera, sastinga un izbrīnīta skatījās uz mani.

– Sofijai ir līgavainis?! – vecmāmiņa kliedza. Biju gatava izkrist cauri zemei, jo tuvākajā laikā nebiju plānojis ar ģimeni dalīties personīgās dzīves detaļās.

Bet tagad no atklātas sarunas nevar izvairīties, pateicoties manam labākajam draugam, kurš, negribot, mani uzrunāja. Dziļi ieelpojot un nosarkusi līdz matu saknēm, es drosmīgi teicu:

– Jā! Viņu sauc Sergejs! Viņš ir manas nodaļas absolvents! Un es esmu viņā līdz galam iemīlējusies!

Maniem vārdiem bija sprādziena bumba, un mani radinieki, pēkšņi izkļuvuši no apdullināšanas, sāka mani apbērt ar jautājumiem:

– Sofija, es ceru, ka saglabāsi savu nevainību un nekļuvi izlaidīga kā Lera? Es neļaušu jums to ienest apakšmalā! – vecmāmiņa satrakojās. Viņas garā seja un dusmu pilnās acis lika manai sirdij pukstēt ar divkāršu spēku. Viņa vēl nebija pilnībā samierinājusies ar māsas kāzām, un tad jaunās šokējošās ziņas par manu gaidāmo laulību viņu pilnībā satrauca.

– Vai Tanja zina? – tante ļoti nevietā atcerējās mammu, kurai es, protams, arī neko neteicu.

"Tāpēc jūs pēdējā laikā esat bijis tik nesabiedrisks!" Un es savās problēmās pat nenojautu! Esmu tik priecīga, māsiņ! “Lera, šķiet, bija aizmirsusi par savām kāzām, nolēca no pjedestāla un steidzās mani apskaut.

Stop!

Vēl mazliet, un mana galva būtu pārplīsusi no šīs jautājumu un minējumu straumes!

– Izvēlamies Leras kāzu kleitu! Par Sergeju pastāstīšu vēlāk!

Dīvaini, bet pēc mana kliedziena visi paklausīja un neko vairāk nejautāja. Vienīgi vecmāmiņa nenomierinājās, līdz nesaņēma no manis solījumu, ka grūtniece neprecēšos, jo viņas sirds noteikti neizturēja kaunu par otru mazmeitu.

No neobjektivitātes nopratināšanas nevar izvairīties, taču atelpa priecēja un lika cerēt, ka viņi nomierināsies, kas nozīmē, ka saruna ritēs mierīgākā tonī.

Praktiski aizbēgu no kāzu salona, ar galvu, kam sekoja manas vecmāmiņas bargais skatiens, kas manī gandrīz iededzināja caurumu.

Likās, ka vētra ir rimusies, bet tās pašas dienas vakarā man piezvanīja satraukta Lera:

"Māsa, cik tālu es esmu kļuvis no tevis!" Man ir tik kauns! Bet mēs bijām ļoti tuvu! Izrādās, ka Daša zināja vairāk nekā es!

– Nomierinies, Lerik! Jūs nevarat uztraukties! Mēs esam kopā tikai pusotru mēnesi, lai gan mēs esam pazīstami ļoti ilgu laiku. Es negribēju apgrūtināt jūs ar savas personīgās dzīves detaļām, jo jums nav laika man pareizi tagad.