Treškārt, jūs nevarat izteikt trauksmi un savu negatīvo attieksmi pret naudu. Katram no mums var būt negatīva pieredze personīgo finanšu jomā un mijiedarbībā ar finanšu iestādēm. Dažreiz vecāki var pārnest negatīvas emocionālas konotācijas uz diskusijām par šo tēmu ar saviem bērniem. Protams, labāk nelolot negatīvus uzskatus par naudu un mēģināt racionāli apspriest finanšu jautājumus.
Lieliski saprotu, kā jūtas vecāks, kurš jau sen nolēmis, ka bērnam ir svarīgi mācīt finanšu pratību un viņš to darīs, bet nemitīgi to atliek, vienkārši nesaprotot, ar ko sākt. Šis vecāks periodiski apvaino sevi, ka laiks iet, un viņš ir neaktīvs. Ir ieskatu mirkļi, un viņš kopā ar bērnu lasa attiecīgas grāmatas, spēlē ekonomiskas spēles, runā par naudu, taču nepamet sajūta par šo darbību nesistemātiskumu. Tā mijas miera mirkļi un ieskatu mirkļi.
Diemžēl (vai par laimi) šeit neizdosies tā, kā mūzikā vai sportā: iedod skolotājam vai trenerim, un bērns tiks iemācīts; tur ir nepieciešama vecāku līdzdalība, bet galvenais slogs gulstas uz skolotāju vai treneri.
Finanšu izglītībā vecākam ir vadošā loma. Finanšu izglītība nav teorija, bet gan prakse, ar kuru bērns saskaras pastāvīgi, katru dienu un kuru vada vecāki.
Tajā pašā laikā pašmācība finanšu pratībā, kursi, spēles, rokasgrāmatas, grāmatas un karikatūras – viss darbojas!
Bet tas darbojas, ja vecākiem ir izpratne par tā saukto bērna kustības trajektoriju finanšu izglītībā. Kad vecākam ir priekšstats, kad, ko un ar ko mācīt. Māte jūtas pārliecināta un mierīga, ja saprot, ka šeit viņa var patstāvīgi izveidot bērnam ieradumu, šeit viņai ir jāmācās no pasniedzējiem, šeit pietiek izspēlēt dažus spēles ciklus un pielietot prasmi praksē, utt.
Jums ir šī grāmata jūsu rokās. Tas nozīmē, ka jums ir iespēja sākt sistemātiski apgūt finanšu pratību.
Un jā, finanšu izglītībā darbojas abi principi: “nekad nav par vēlu sākt” un “jo ātrāk, jo labāk”.
2. nodaļa. Finanšu pratība. Ko mēs mācām?
Prioritātes, finanšu mērķi, ienākumi, izdevumi, ieradumi, prasmes, bankas, aizdevumi, noguldījumi, finanšu domāšana, finanšu organizācijas un vēl daudzas jo daudzas citas tēmas, kas saistītas ar naudu un finansēm kopumā – ar to mēs sastopamies, iedziļinoties finanšu pratības jautājumos , tostarp bērniem.
Kā šeit neapjukt? Ir tik daudz kas jāsaprot un, galvenais, jāsaprot, ar ko sākt, ko mācīt kādā vecumā.
Atvērtajos informācijas avotos mēs varam viegli atrast sarakstu ar to, kas finansiāli izglītotam cilvēkam būtu jāzina, jāsaprot un jāspēj darīt. Šo sarakstu varat viegli atrast arī patstāvīgi, taču mēs nekoncentrēsimies uz zināšanu un prasmju sarakstu, bet gan mēģināsim izprast loģiku.
Vispirms nedaudz precizēsim, ko nozīmē termins “finanšu pratība”.
No vienas puses, ar finanšu pratību mēs saprotam zināšanas un prasmes, kas palīdz risināt ikdienas finanšu problēmas: veikt pirkumu vai ne; atrast sev izdevīgu pirkuma iespēju; sadali savus ienākumus tā, lai ar tiem pietiktu obligātajiem/vēlamajiem izdevumiem un saviem finanšu mērķiem; droši veikt maksājumu; izvēlēties pareizo ieguldījumu utt.
Savukārt finanšu pratība ietver tādas prasmes kā prasme izvirzīt mērķi (šajā tēmā – finanšu mērķis), atrast un analizēt informāciju, spēju noteikt prioritātes, sastādīt plānu mērķu sasniegšanai u.c.
Treškārt, mūsu finanšu uzvedības modeļus ietekmē tas, ko mēs domājam par naudu, par nopelnīšanas iespējām, par sevi, par bagātiem cilvēkiem un bagātības pieejamību kopumā. Tie ir tā sauktie uzskati, saskaņā ar kuriem mēs bieži pieņemam lēmumus un rīkojamies. Tas var būt mazāk par finanšu pratību, bet vairāk par informētību. Taču finanšu pratībā, tāpat kā citās jomās, izpratnes līmenim ir liela nozīme.